Pagatavot vienkārši skābētus kāpostus savā virtuvē. Ēdiena gatavošanā izmantojamos pārtikas produktus un ēdiena pagatavošanas veidu no kategorijas marinēšana un konservēšana skaties zemāk.
Skābēšanai izvēlas vēlās rudens vai ziemas šķirnes kāpostus, bet var skābēt arī agro šķirņu kāpostus, tikai tie tūlīt pēc ieskābēšanas ir jāizlieto, jo tie ātri bojājās.
Kāpostu galviņām jābūt baltām un cietām, ar smalku lapu dzīslojumu un sulīgu, mazu kacenu. Kāpostus skābē koka mucās, tilpumā no 100 - 200 kg.
Mucas dibenu noklāj ar kāpostu lapām, uz tām liek kārtām saēvelētus kāpostus, pārkaisot sāli un garšvielas.
Katru kārtu izlīdzina un ar koka stampiņu spaida, kamēr no kāpostiem izdalās sula.
Kad muca piepildīta, virsu pārklāj ar kāpostu lapām, uzliek ripu un slogu. Slogam jābūt tik smagam, lai kāpostu sula pārsegtu ripu. Par slogu un ripu nevajadzētu izmantot metāla priekšmetus.
Saēvelētiem kāpostiem pa starpām var ievietot arī citas, nelielas veselas kāpostu galviņas vai veselu ābolu(ziemas). Kāposti labāk ieskābst un iegūst patīkamāku skābumu, ja telpas temperatūra, kurā notiek kāpostu skābēšana, ir 18-21°C, šādā temperatūrā kāposti ieskābst apmēram 7-12 dienās.
Pēc ieskābēšanas mucai virsu notīra, t.i. noņem pašu virsējo kārtu, nomazgā ripu un slogus, pārsedz ar tīru sālsūdenī samitrinātu drāniņu, uzliek ripu un slogu. Tagad slogu vairs neliek tik smagu kā rūgšanas laikā, bet tikai tā, lai starp ripu un ieskābētajiem kāpostiem nebūtu gaiss, bet būtu kāpostu sula. Ieskābētus kāpostus glabā vēsā vietā, vēlams, lai telpas temperatūra nebūtu siltāka par +8C. Skābētos kāpostos gandrīz pilnībā saglabājas C vitamīns, tāpēc skābētie kāposti un to sula ir ļoti vērtīgs C vitamīna avots.
Garšvielas, burkānus dzērvenes vai brūklenes kāpostiem pievieno dažādās attiecībās, rezultātā iegūstot dažādus skābētu kāpostu garšu.
Pagatavot vienkārši skābētus kāpostus savā virtuvē. Ēdiena gatavošanā izmantojamos pārtikas produktus un ēdiena pagatavošanas veidu no kategorijas marinēšana un konservēšana skaties zemāk.
Skābēšanai izvēlas vēlās rudens vai ziemas šķirnes kāpostus, bet var skābēt arī agro šķirņu kāpostus, tikai tie tūlīt pēc ieskābēšanas ir jāizlieto, jo tie ātri bojājās.
Kāpostu galviņām jābūt baltām un cietām, ar smalku lapu dzīslojumu un sulīgu, mazu kacenu. Kāpostus skābē koka mucās, tilpumā no 100 - 200 kg.
Mucas dibenu noklāj ar kāpostu lapām, uz tām liek kārtām saēvelētus kāpostus, pārkaisot sāli un garšvielas.
Katru kārtu izlīdzina un ar koka stampiņu spaida, kamēr no kāpostiem izdalās sula.
Kad muca piepildīta, virsu pārklāj ar kāpostu lapām, uzliek ripu un slogu. Slogam jābūt tik smagam, lai kāpostu sula pārsegtu ripu. Par slogu un ripu nevajadzētu izmantot metāla priekšmetus.
Saēvelētiem kāpostiem pa starpām var ievietot arī citas, nelielas veselas kāpostu galviņas vai veselu ābolu(ziemas). Kāposti labāk ieskābst un iegūst patīkamāku skābumu, ja telpas temperatūra, kurā notiek kāpostu skābēšana, ir 18-21°C, šādā temperatūrā kāposti ieskābst apmēram 7-12 dienās.
Pēc ieskābēšanas mucai virsu notīra, t.i. noņem pašu virsējo kārtu, nomazgā ripu un slogus, pārsedz ar tīru sālsūdenī samitrinātu drāniņu, uzliek ripu un slogu. Tagad slogu vairs neliek tik smagu kā rūgšanas laikā, bet tikai tā, lai starp ripu un ieskābētajiem kāpostiem nebūtu gaiss, bet būtu kāpostu sula. Ieskābētus kāpostus glabā vēsā vietā, vēlams, lai telpas temperatūra nebūtu siltāka par +8C. Skābētos kāpostos gandrīz pilnībā saglabājas C vitamīns, tāpēc skābētie kāposti un to sula ir ļoti vērtīgs C vitamīna avots.
Garšvielas, burkānus dzērvenes vai brūklenes kāpostiem pievieno dažādās attiecībās, rezultātā iegūstot dažādus skābētu kāpostu garšu.
Reģistrējieties, lai saņemtu e-pasta atjauninājumus par jaunām receptēm.