Putnu gaļa ir viens no biežāk izmantotajiem olbaltumvielu avotiem ikdienas ēdienkartē. Vistas un tītara gaļa parasti saistās ar liesāku maltīti, savukārt pīle un zoss biežāk tiek uztvertas kā sātīgāka svētku vai īpašu ēdienu sastāvdaļa. Atšķirības nav tikai garšā: kaloriju, tauku, vitamīnu un minerālvielu daudzums mainās atkarībā no putna sugas, gaļas daļas, ādas klātbūtnes un pagatavošanas veida.

Šajā salīdzinājumā izmantotas aptuvenas vērtības 100 gramiem svaigas ēdamās daļas bez ādas. Reālās vērtības var atšķirties pēc audzēšanas apstākļiem, gaļas daļas un termiskās apstrādes. Gatavā ēdienā kalorijas ietekmē arī eļļa, mērces, panējums un piedevas.

Kāpēc putnu gaļas uzturvērtība atšķiras

Putnu gaļā ir pilnvērtīgas olbaltumvielas, kas satur organismam nepieciešamās aminoskābes. Lielākā atšķirība starp dažādiem putnu gaļas veidiem parasti ir tauku daudzumā. Krūtiņas daļa ir liesāka, bet stilbi, šķiņķīši un tumšā gaļa satur vairāk tauku un bieži arī nedaudz vairāk dzelzs.

  • Āda ievērojami palielina tauku un kaloriju daudzumu.
  • Tumšā gaļa satur vairāk mioglobīna, tāpēc tai bieži ir izteiktāka garša un vairāk dzelzs.
  • Krūtiņa parasti satur vairāk olbaltumvielu uz vienu kaloriju.
  • Pagatavošana maina gala uzturvērtību, īpaši, ja ēdienam pievieno taukvielas.

Vistas gaļa

Vistas gaļa ir universāla un viegli kombinējama dažādos ēdienos. Vistas krūtiņa bez ādas satur maz tauku, tāpēc 100 gramos svaigas gaļas parasti ir aptuveni 110–120 kcal, 22–24 g olbaltumvielu un 1–2 g tauku.

Vistas gaļā ir B grupas vitamīni, īpaši niacīns jeb B3 un B6 vitamīns. Tā satur arī selēnu, fosforu, cinku un nelielu daudzumu dzelzs. Vistas stilbi un šķiņķīši ir sulīgāki, taču tauku daudzums tajos ir augstāks nekā krūtiņā.

Tītara gaļa

Tītara gaļa pēc uzturvērtības ir līdzīga vistas gaļai. Tītara krūtiņā bez ādas 100 gramos ir aptuveni 105–115 kcal, 23–25 g olbaltumvielu un 1–2 g tauku. Tā ir viena no liesākajām putnu gaļas daļām.

Tītara tumšā gaļa satur vairāk tauku nekā krūtiņa, bet arī izteiktāku garšu. Tāpat kā citos putnu gaļas veidos, tajā ir B3, B6 un B12 vitamīns, cinks, fosfors un selēns. Tītara gaļa satur triptofānu, taču tas nav unikāls tikai tītaram: šī aminoskābe atrodama arī vistas gaļā, zivīs, olās un piena produktos.

Pīles gaļa

Pīles gaļa ir aromātiskāka un treknāka nekā vista vai tītars. 100 gramos pīles gaļas bez ādas parasti ir aptuveni 130–140 kcal, 18–20 g olbaltumvielu un 5–7 g tauku. Ja pīle tiek gatavota ar ādu, kaloriju daudzums var būt būtiski augstāks.

Pīles gaļai raksturīga tumšāka krāsa un intensīvāka garša. Tā satur B grupas vitamīnus, dzelzi, cinku un selēnu. Pīles taukos ir mononepiesātinātās taukskābes, tomēr kopējais tauku daudzums gatavā ēdienā ir atkarīgs no tā, vai āda paliek ēdienā vai tiek atdalīta pēc cepšanas.

Zosu gaļa

Zosu gaļa ir sātīgākā no šajā rakstā salīdzinātajiem putnu gaļas veidiem. 100 gramos zosu gaļas bez ādas ir aptuveni 160–170 kcal, 17–19 g olbaltumvielu un 8–10 g tauku. Ar ādu un zemādas taukiem kaloriju daudzums var pieaugt vairākas reizes.

Zosu gaļai ir izteikta garša, tāpēc to bieži izmanto cepešos, sautējumos un svētku ēdienos. Tā satur B grupas vitamīnus, dzelzi un cinku. Eiropas kulinārijā zoss tradicionāli saistās ar ziemas sezonas ēdieniem, bet zosu aknas Francijā kļuvušas par pazīstamu delikatesi foie gras.

Putnu gaļas salīdzinājuma tabula

Gaļas veids Kalorijas 100 g Olbaltumvielas Tauki Raksturīgās uzturvielas
Vistas krūtiņa bez ādas 110–120 kcal 22–24 g 1–2 g B3, B6, selēns, fosfors
Tītara krūtiņa bez ādas 105–115 kcal 23–25 g 1–2 g B3, B6, B12, cinks
Pīle bez ādas 130–140 kcal 18–20 g 5–7 g B vitamīni, dzelzs, cinks
Zoss bez ādas 160–170 kcal 17–19 g 8–10 g B vitamīni, dzelzs, cinks

Kā pagatavošana maina kaloriju daudzumu

Gatavošanas laikā gaļa zaudē daļu ūdens, tāpēc 100 gramos gatava produkta uzturvielas kļūst koncentrētākas nekā 100 gramos svaigas gaļas. Tajā pašā laikā tauki var iztecēt, palikt traukā vai uzsūkties ēdienā kopā ar mērci un piedevām.

  • Vārīšana dod maigāku tekstūru, bet daļa ekstraktvielu un minerālvielu nonāk buljonā.
  • Grilēšana samazina daļu virspusē esošo tauku, jo tie izkūst un notek.
  • Cepšana ar ādu rada kraukšķīgu virsmu, bet palielina kopējo tauku daudzumu porcijā.
  • Panējums un fritēšana būtiski palielina kalorijas, jo pievienojas milti, rīvmaize un eļļa.

Praktiskas nianses recepšu plānošanā

Salīdzinot kalorijas receptēs, svarīgi skatīties, vai norādīta svaiga vai gatava gaļa. Ja viena recepte izmanto 100 gramus svaigas vistas, bet cita 100 gramus ceptas vistas, skaitļi nebūs tieši salīdzināmi. Gatavošanas laikā masa samazinās, tāpēc gatavas gaļas uzturvērtība uz 100 gramiem izskatās augstāka.

Garšu un sulīgumu ietekmē arī marināde. Citronu sula, jogurts, garšaugi, ķiploki un garšvielas gandrīz nepalielina kaloriju daudzumu, savukārt eļļas, medus, saldas mērces un sviests to palielina. Putnu gaļas ēdienos lielu daļu gala uzturvērtības veido ne tikai gaļa, bet arī piedevas: kartupeļi, rīsi, krējuma mērce, maize vai dārzeņi.

Secinājums

Vistas un tītara krūtiņa satur mazāk tauku un kaloriju, savukārt pīles un zosu gaļa ir sātīgāka un ar izteiktāku garšu. Pīle un zoss biežāk satur vairāk dzelzs un cinka, bet arī vairāk tauku, īpaši tad, ja ēdienā paliek āda. Lielākās atšķirības rodas no gaļas daļas, ādas, pagatavošanas veida un pievienotajām sastāvdaļām.

Raksts ir veidots informatīvos nolūkos. Konsultējies ar uztura speciālistu par individuālām uztura vajadzībām.