Vitamīni

Vitamīniem ir ļoti liela nozīme uzturā. Vitamīni organismam salīdzinājumā ar citām uzturvielām vajadzīgi visai
niecīgos daudzumos. Tomēr tie ir absolūti nepieciešami, un to trūkums organismā rada smagus vielu maiņas traucējumus.
Vitamīni piedalās vielu maiņas regulācijā, infekcijas slimības pretvielu (antitoksīnu) radīšanā un pareizā uzturvielu
izmantošanā. To trūkums uzturā pazemina cilvēka darba spējas un organisma pretošanās spējas slimībām.
Cilvēka organisms zaudējis spēju patstāvīgi sintezēt daudzus vitamīnu veidus, pie tam šie savienojumi jāsaņem ar
uzturu jau gatavā veidā. Ja kāds no vitamīniem pilnīgi iztrūkst uzturā, tiek traucēta normāla vielu maiņa un rodas
smagas saslimšanas un cilvēks var pat aiziet bojā. Mūsu dienās pilnīgu vitamīnu trūkumu organismā novēro ļoti reti,
biezi vien daļēju vitamīnu daudzumu. Neskatoties uz pastāvīgiem aizrādījumiem par vitamīnu nozīmi uzturā, vēl vienmēr, uzturu gatavojot, izdara ļoti daudz kļūdu un izgatavotajā ēdienā bieži vien vai nu pilnīgi iztrūkst vitamīnu, vai arī to daudzumi nespēj apmierināt
organisma vajadzības.

Ir ieviests paradums vitamīnus klasificēt pēc to šķīdības ūdenī un taukos. Ūdenī šķīst visi B un C grupas vitamīni,
taukos šķīst A, D, E, un K vitamīni.
Ēdienu pag atavojot vienmēr prātā jāpatur, ka liela daļa no ūdenī šķīstošiem vitamīniem pāriet ūdenī produktu mērcēšan asun vārīšanas laikā. Gadās, ka šajā ūdenī vitamīnu ir vairāk nekā pašā produktā, tapēc uzturā jālieto arī dažu produktunovārījumi.

Visvairāk organismam vajadzīgs C vitamīns jeb askorbīnskābe. Pieaudzis cilveks diennaktī patērē normāli 50 mg C vitamīna. Atkarībā no darba smaguma un veselības stāvokļa šī vajadzība palielinās. C vitamīns pasargā organismu no saslimšanas ar cingu
jeb skorbutu un paaugstina organisma pretošanās spējas pret lipīgām slimībām. C vitamīna trūkums organismā izpaužas kā
miegainība, ātrs nogurums, nomākts garastāvoklis, nenoteiktas sāpes dažādās ķermeņa daļās, ātra un bieža saaukstēšanās.
C vitamīna avoti ir svaigi dārzeņi, visbagātāki ar to ir lapu dārzeņi, augļi un ogas. Kā galvenais C vitamīna avots ikdienasu zturā jāuzskata kartupeļi, tāpat daudz tā arī kāpostos, sīpolu lokos, dillēs, zaļajos zirnīšos, mežrozīšu paauglīšos, upenēs,
citronos, apelsīnos, mandarīnos. Nedaudz šā vitamīna ir arī ābolos. No dzīvnieku valsts produktiem tā ir pienā un aknās.
Labības produktos un nogatavojušos pākšaugos C vitamīna nav. C vitamīns visātrāk sašķeļas, tādēļ šā vitamīna saglabāšanai jāpievērš liela uzmanība. Karsēšanas laikā ar C vitamīnu notiek lielas pārmaiņas. Tā sašķelšanās karsēšanas ietekmē atkarīga no karsēšanas trauka īpašībām, vides reakcijas, gaisa skābekļa klātbūtnes un karsēšanas ilguma. Produktus vārot skābā vidē, C vitamīna zudums ir 20 %, bet skābi nesaturošā 40- 60 %.
Sārmainā vidē vārot, sašķeļas viss C vitamīns. Tiešo saules staru un gaisa skābekļa ietekmē C vitamīna daudzums produktos visai
ātri samazinās. Tā, piemēram, ja piens bijis novietots saulē, 10 – 15 minūšu laikā zūd 90% C vitamīna. Sevišķi neizturīgs
C vitamīns ir pret atkārtotu produktu karsēšanu.
No B grupas vitamīniem visvairāk izpētīt B1, B2 un PP vitamīni. B vitamīni nepieciešami organisma olbaltuma un ogļhidrātu vielu maiņā,
nervu sistēmas darbībai, asins cirkulācijas regulēšanai, uzturvielu uzsūkšanai asinīs. Šo vitamīnu trūkums organismā rada nervu sistēmas
traucējumus, kā arī dažādus ādas iekaisumus un augšanas traucējumus. B grupas vitamīni sastopami daudzos uzturlīdzekļos, bet visvairāk
to ir labības graudos, pākšaugos, raugā un dārzeņos. Šo vitamīnu dienas patēriņš ļoti dažāds, piemēram, B1, B2 un B6 vitamīni veselam pieaugušam cilvēkam vajadzīgi 2 – 2,5 mg, PP vitamīns
15 – 20 mg, bet B12 vitamīns tikai dažas tūkstošdaļas miligrama.
B1 vitamīns skābā vidē izturīgs pret karsēšanu, bet neitrālā un sārmainā vidē ātri sašķeļas. Vārot gaļu zūd 5 – 25 % no B1 vitamīna,
labības izstrādājumos 15 %, bet pākšaugos, piemēram, zirņos, pēc 2 stundu vārīšanas sadalās apmēram 19 %, pie tam ūdenī, kurā vāra,
pāriet 12 % B1 vitamīna. Skābā vidē izsturīgs pret karsēšanu ir arī B2 vitamīns, un, produktus karsējot, tā zudumi nepārsniedz 15 %.
Pret tiešiem saules stariem šis vitamīns ļoti neizturīgs, un, turot pienu 3 stundas saulē, tajā zūd 40% B2 vtamīna. Visizturīgākais
pret karsēšanu ir pp vitamīns, kas nesadalās, karsējot tā šķīdumu autoklāvā 5 stundas pie 110 grādiem. Tapēc arī ceptos mīklas izstrādājumos
pp vitamīna zudums ir tikai 5%.
Daudz A vitamīna ir zivju eļļā, piena taukos un dzīvnieku aknās. Augu valsts produktos A vitamīns nav sastopams, bet provitamīns- karotīns.
daudz karotīna ir tomātos, pīlādžu ogās, sarkanajos piparos, burkānos , salātu lapās, spinātos. A vitamīns iztur karsēšanu 120 grādu temperatūrā.
Pret gaisa skābekli un no saules stariem tie ir ļoti jūtigi un ātri sašķeļas.
D vitamīnam liela nozīme kaulaudu veidošanās procesos un organisma aizsargāšanai pret saslimšanu ar rahītu. D vitamīns atrodams tikai
dzīvnieku valsts produktos, piemēram, pienā, aknās, ikros un olas dzeltenumā.D vitamīns ir viens no nedaudzajiem vitamīniem, kura preperātus
nedrīkst lietot bez ārsta norādījumiem. Organismā ievadīt lieki D vitamīna preperātu daudzumi rada smagus vielu maiņu traucējumus.

Please wait...