Pasterizēti gurķi

600 g gurķu, 15 g diļļu, 5 g estragona, 5 g seleriju un pētersīļu lapu, 5 g upeņu jauno dzinumu, 5 g mārrutku sakņu, 1 daiviņa ķiploka, 4 melnie pipari, 3 krustnagliņas, 2 lauru lapas, 3 ēdamkarotes galda etiķa (9%).

Litra burkas piepildīšanai. Gurķus šķiro pēc lieluma, krāsas un formas.
Gurķus rūpīgi nomazgā aukstā ūdenī un ļauj nožūt. Sagatavo svaigus, tikko ievāktus garšaugus: dilles, upeņu dzinumus, estragona zariņu un seleriju lapas, atdala dzeltenās, bojātās lapas, dillēm nogriež saknes, sagriež 6-7 cm garos gabalos, noskalo ūdenī un izklāj uz tīras drānas, lai notek liekais ūdens. Ķiplokus notīra, sadala daiviņās un veselas liek burkā.
Mārrutku sakni notīra, nomazgā un sagriež gareniski plānās 5-6 cm garās sloksnēs.
Izdezinficētā litra burkā liek visus receptē paredzētos sagatavotos garšaugus un garšvielas. Burkā ielej vajadzīgo etiķa daudzumu un stāvus (vertikāli) cieši ievieto apmēram 6—7 gurķus (600 g). Starp gurķiem labāka izskata dēļ ieliek diļļu ziedu čemurus. Liekot burkā gurķus stāvus, tos var vairāk ievietot (par 20%), nekā pavirši sametot.

Vienlaikus sagatavo gurķu pārlejamo sālsūdeni.
Katliņā uzvāra ūdeni, pieliek tīru galda sāli un cukuru, tad vēlreiz vāra 3 minūtes. Labākā deva uz vienu litru ūdens — 2 ēdamkarotes sāls un 1,5 ēdamkarotes cukura. Pārlejamam šķidrumam jābūt pilnīgi dzidram. Ja ūdens ļoti kaļķains un sāls ar cukuru nav pietiekami tīrs, tad pēc vārīšanas šķidrumu katliņā nostādina. Parasti dažās minūtēs šķidrums kļūst dzidrs (duļķes izgulsnējas katla dibenā). Karsto sālsūdeni pārlej gurķiem, līdz tie pilnīgi apņemti ar šķidrumu.
Pēc tam burkai uzliek novārītu metāla vai karstā ūdenī nomazgātu plastmasas konservējamo vāciņu. Metāla vāciņu ieteicams pievalcēt tā, lai varētu to griezt apkārt burkas kakliņam. Sagatavotās burkas liek ūdens katlā, kur ūdens temperatūra ir 50°C. Kad ūdens sasniedzis 75—80 °C, uzņem laiku un nemainīgā temperatūrā litra burkas pasterizē 6—8 minūtes, 2 litru burkas — 10—12 minūtes, 3 litru burkas — 12—15 minūtes.
Burkas karsējot, uzmanīgi jāseko gurķu krāsai. Ja gurķi maina krāsu (kaut tikai viens gurķis) no gaiši zaļas uz olīvzaļu, tas nozīmē, ka gurķi pietiekami karsēti. Burkas pa vienai ar speciālām stangām izceļ no katla un ar vaicājamo mašīnu aizvalcē pilnīgi, kaut ari karsēšanas laiks, kāds receptē norādīts, vēl nebūtu pagājis. Šajā gadījumā gurķu krāsai ir lielāka nozīme nekā laika režīmam.
Aizvalcētās burkas ar gurķiem uz galda, kas pārklāts ar drānu, uzmanīgi paripina, lai gurķi maina stāvokli un varētu vēl vienmērīgāk izkarsēties, sevišķi tajās vietās, kur gurķi bija saspiesti kopā. Pēc tam burkas, apgāztas ar vāciņu uz leju, patur pusstundu. Ilgāk šādā stāvoklī burkas turēt nevajag, lai starp vāciņu un burkas saturu nerastos ķīmiski savienojumi.
Ja burka viegli pārsegta ar plastmasas vāciņu, pēc pasterizēšanas uzmanīgi ar plaukstu uzspiež vāciņam. Ar plastmasas vāciņiem noslēgtās burkas negāž uz vāciņiem, lai pasargātu vāciņus no deformēšanās.
Pēc gurķu pasterizēšanas tos var strauji atdzesēt aukstā ūdenī, lai gurķi tālāk nekarstu un būtu cietāki un skraukšķošāki.
Ja konservēšanai ņemti labas kvalitātes svaigi gurķi un konservu sagatavošanā ievēroti visi noteikumi (gurķi nav pārkarsēti), tad strauja gurķu dzesēšana var izpalikt. Pretējā gadījumā nav slikti, ja pēc pasterizēšanas gurķus strauji atdzesē, pakāpeniski samazinot dzesējamā ūdens temperatūru līdz 20°C.

Pasterizēti gurķi
Pasterizēti gurķi

Please wait...

Atbildēt